Kāpēc riska novērtēšana ir būtiska drošības sastāvdaļa?
Drošība darba vietā ir primāra no darbinieka ierašanās brīža objektā un tai jābūt garantētai līdz brīdim, kad darbinieks droši atgriežas mājās. Cilvēka dzīvība un veselība ir jāuzskata par visaugstāko vērtību. Riska novērtēšana padara darba vidi drošu, jo šis process ir vērsts uz potenciālo briesmu prognozēšanu, pirms tās ir radušās. Drošību starp mašīnām un cilvēkiem var nodrošināt, attīstot kompetenci un izmantojot riska analīzes instrumentus.
Mašīnu drošības risku pārvaldības pamatā ir starptautiski apstiprināti standarti. Viens no svarīgākajiem standartiem ir EN ISO 12100, kas nosaka vispārējos principus riska novērtēšanai un samazināšanai mašīnās.
Standarta mērķis ir veicināt drošu mašīnu projektēšanu visā to dzīves ciklā un nodrošināt drošības pasākumu saskaņotību un efektivitāti.
Lai gan standartu ievērošana ir brīvprātīga, tie ļauj ražotājam pierādīt, ka mašīna atbilst direktīvā un turpmāk arī Regulā 2023/1230 izklāstītajām prasībām.
Mašīnu drošība aptver plašāku jautājumu loku nekā tikai fiziskās aizsardzības risinājumi, piemēram, aizsargapvalki un avārijas izslēdzēji. Tā ietver arī mašīnu vadības sistēmu drošību, ekspluatācijas instrukciju sagatavošanu, lietotāju apmācību un drošības noteikumus tehniskās apkopes laikā.
Šodien mašīnu drošība aptver arī digitālo sistēmu un kiberdrošības jomas. Šī attīstība ir saistīta ar to, ka arvien vairāk mašīnu tiek pieslēgtas tīklam. Šajā gadījumā var rasties jauni draudi, un ir nepieciešams paplašināt drošības nodrošināšanas praksi.
Standarts EN ISO 12100 nosaka metodes risku identificēšanai, analīzei, novērtēšanai un samazināšanai līdz pieņemamam līmenim. Metode aptver visu mašīnas dzīves ciklu, sākot no tās projektēšanas, lietošanas un tehniskās apkopes līdz utilizācijai. Mērķis ir nodrošināt, ka neviens risks netiek atstāts bez ievērības un ka tiek veikti atbilstoši pasākumi to novēršanai. Risku novērtēšana ir ne tikai tehniska saistība, bet arī juridiska un administratīva prakse. Rūpīgi dokumentēta risku novērtēšana kalpo kā pierādījums atbilstībai likumīgajām prasībām un nodrošina pastāvīgu drošības līmeņa paaugstināšanu. Tā palīdz garantēt, ka projektētāji, ražotāji un lietotāji strādā, lai sasniegtu kopējus mērķus drošības jomā visā mašīnas dzīves ciklā.
Izmantojot riska analīzes instrumentus, ražotājs var identificēt, novērtēt un pārvaldīt ar savu darbību saistītos riskus. Riska analīzes izmantošana ir svarīga drošības nodrošināšanas sastāvdaļa, jo mašīnām un ražošanas vidēm vienmēr piemīt potenciāli apdraudējumi, kas var izraisīt nelaimes gadījumus, ražošanas pārtraukumus vai citus traucējumus.
Riska analīzei vienmēr jāpievērš prioritāra uzmanība, jo tā ļauj paredzēt problēmas, pirms tās rodas.
Pirmais solis riska analīzē ir mašīnas iespēju robežu noteikšana — mašīnas paredzamās izmantošanas, tās tehnisko parametru, ekspluatācijas apstākļu un jebkādu ārkārtas situāciju noteikšana. Robežu noteikšana ir svarīga, lai izprastu mašīnas darba vidi un ar to saistītos draudus.
Pēc draudu identificēšanas tiek veikta riska novērtēšana, kas nosaka riska lielumu.
Potenciālā kaitējuma nopietnība un tā rašanās varbūtība ir divi galvenie faktori riska lieluma noteikšanā. Nopietnība attiecas uz fiziskā kaitējuma vai veselības kaitējuma pakāpi, bet varbūtība novērtē, cik viegli var rasties bīstama situācija. Riska lielums tiek noteikts, pamatojoties uz šiem faktoriem, pēc kā tiek novērtēts, vai šo risku var pieņemt tā pašreizējā veidā vai arī tas ir jāsamazina.
Saskaņā ar standartu EN ISO 12100 riska novērtēšana nav vienkārši vienreizējs pasākums, bet gan nepārtraukts un atkārtots process. Ja risks ir nepieņemams, mašīnas konstruktoram ir jāveic pasākumi, lai to samazinātu. Galvenais uzdevums ir pilnībā novērst briesmas. Ja briesmas nevar novērst, to kontrolei izmanto tehniskos aizsardzības pasākumus. Tam seko brīdinājumi, instrukcijas un apmācība.
Riska novērtēšana sastāv no diviem posmiem: riska analīzes un riska novērtēšanas. Riska novērtēšanai ir nepieciešama izsmeļoša informācija, tostarp informācija par mašīnas konstrukciju, tās dzīves ciklu dažādos posmos, piemērojamiem normatīvajiem aktiem un standartiem, iepriekšējo ekspluatācijas pieredzi, piemēram, avārijas vai atteices, kā arī par turpmākajām izmaiņām mašīnā. Informācija un rezultāti, kas saistīti ar riska novērtēšanu, jāreģistrē atbilstoši standarta prasībām.