Saskaņā ar ES Regulu 1935/2004 iepakojums nedrīkst kaitēt cilvēka veselībai vai ietekmēt tā saturu, izraisot būtiskas izmaiņas.

Prasības iepakojumam pastāvīgi mainās un pieaug. Izmaiņas dzīvesveidā un mājsaimniecību lielumā liek patērētājiem vēlēties lielāku iepakojuma izmēru dažādību un jaunas funkcijas. Citi pārtikas ķēdes dalībnieki, piemēram, ražotāji un pārstrādātāji, pieprasa, cita starpā, augstākas kvalitātes iepakojuma drukas materiālus. Turklāt tiek sagaidīts, ka iepakojums būs videi draudzīgāks un viegli pārstrādājams vai atkārtoti lietojams. Pieaugot prasībām, iepakojums ir nepārtraukti jāuzlabo, un tā izstrāde ir arvien vairāk jāsasaista ar produkta izstrādi.

Ķīmiskās vielas bieži migrē no materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem, uz pašiem pārtikas produktiem ķīmiskās migrācijas rezultātā. Iepakojumā, kas izgatavots no dažādiem izejmateriāliem, ķīmiskā migrācija parasti novērojama tikai iekšējā slānī. Ne visas ķīmiskās vielas, kas migrē no iepakojuma materiāliem pārtikas produktos, ir pilnībā izpētītas, vai arī par tām savāktā informācija nav pietiekami pilnīga, lai izdarītu drošus secinājumus.

Daudzas dažādas īpašības, piemēram, uzglabāšanas laiks, temperatūra, kā arī produkta kvalitāte un sastāvs, ietekmē to vielu veidu un daudzumu, kas migrē no iepakojuma pārtikas produktos. Dažas no migrējošajām ķīmiskajām vielām ir saistītas ar zināmiem patogēniem, kas padara iepakojumu potenciāli bīstamu veselībai.

Ir nepieciešams noteikt ierobežojumus iepakojuma materiāliem, lai pārtikas iepakojuma saturs vienmēr paliktu drošs. Saskaņā ar ES Regulu 1935/2004 iepakojums nedrīkst kaitēt cilvēka veselībai vai ietekmēt tā saturu, izraisot būtiskas izmaiņas. Tāpēc, iepakojot pārtikas produktus, ir ļoti svarīgi precīzi zināt produktu, kas jāiepako, un izmantoto iepakojuma materiālu, kā arī tā īpašības, lai iepakojums paliktu drošs visā paredzētajā kalpošanas laikā.

Visām iekārtu virsmām, kas nonāk saskarē ar pārtikas, kosmētikas vai farmaceitiskajiem produktiem, izņemot vienreizlietojamos izstrādājumus, ir:

·         būt gludām un bez raupjuma vai spraugām, kurās var uzkrāties organiskas vielas. Šī prasība jāievēro arī attiecībā uz savienojumiem starp virsmām;

·         būt projektētām un izgatavotām tā, lai minimizētu izvirzījumus, malas un stūrus;

·         būt viegli tīrāmas un dezinficējamas, ja nepieciešams, pēc viegli noņemamu detaļu noņemšanas;

·         iekšējie stūri ir savienoti ar rādiusiem, kas nodrošina rūpīgu tīrīšanu;