Standartizācija nav vienkārši tehnisks papildinājums tehnoloģijas attīstības noslēguma posmam. Tā ir daļa no tilta, pa kuru pētījumi pārvēršas risinājumos, risinājumi — tirgū, bet tirgus — eksportā.

Eksportā, papildus pašām precēm un pakalpojumiem, izšķiroša nozīme ir to atbilstībai starptautiskajām prasībām.

Standartizācija ir konkrēts konkurētspējas faktors. Standarti ietekmē to, kādas tehniskās prasības rodas tirgū, kā tiek nodrošināta saderība, kā tiek pārbaudīta drošība, kvalitāte un ražīgums, un kādi risinājumi kopumā tiek uzskatīti par piemērotiem lietošanai.

Kad uzņēmumi aktīvi piedalās standartizācijā, tie ne tikai seko tirgum, bet arī to veido. Standartizācijai ir galvenā loma saikņu veidošanā starp dažādām jomām un pētniecības un attīstības rezultātu komercializācijā.

Ja valsts vēlas panākt lielāku atdevi no saviem ieguldījumiem pētniecībā, attīstībā un inovācijās, darbs, kas saistīts ar standartizāciju, arī jāuzskata par daļu no šī kopuma.

Standartizācija nav vienkārši šaura specializācija, bet arvien svarīgāka daļa no stratēģiskā rūpnieciskā potenciāla. Tā ir saistīta ar to, cik labi uzņēmumi atpazīst izmaiņas darbības vidē un ietekmē tehnoloģiju ieviešanas nosacījumus.

Standartizācijas stratēģijai valsts līmenī ir jānosaka valsts prioritātes un jānostiprina standartizācijas loma uzņēmumu konkurētspējas atbalstīšanā. Standartizācija atbalsta uzņēmumu konkurētspēju, veicina ilgtspējīgu uzņēmējdarbības izaugsmi, nostiprina standartizācijas stratēģisko nozīmi un atbilst sabiedrības un pilsoņu vajadzībām drošības, vides un pakalpojumu attīstības jomā.