Vispārīgās prasības pārtikas aprīkojuma materiāliem, Regula 1935/2004.

Materiāliem, virsmām un aprīkojumam jābūt dokumentiem, kas apliecina atbilstību prasībām. Materiālu un virsmu piemērotība paredzētajai lietošanai, ņemot vērā dažādas prasības, kas noteiktas apstākļiem vai apstrādājamajam produktam, tiek noteikta ar prasībām virsmām un materiāliem.

Izturīgi, nekoroziāli, viegli tīrāmi, dezinficējami, neizraisa skrambas, atslāņošanos vai citu nodilumu lietošanas laikā, kas var izraisīt svešu priekšmetu nokļūšanu pārtikas produktos, ir ideāli piemēroti mezglu un detaļu ražošanai iekārtām, kas ražo pārtikas produktus.

Materiāli nedrīkst izšķīdināt pārtikas produktos nekādu vielu, kas var sabojāt produktu, pēc iespējas nedrīkst būt absorbējoši, nedrīkst izraisīt garšas, smaržas vai citas nevēlamas izmaiņas pārtikas produktos.

Pārtikas rūpniecībai paredzēto iekārtu virsmas jānodrošina higiēna, iespēja mazgāt pēc iespējas gludākas virsmas, bez šuvēm un ar pēc iespējas gludāku virsmu. Sakarā ar mazgājamību un bioplēves veidošanos materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem, jābūt pēc iespējas gludākiem. Dažādas virsmas raupjuma vērtības var sasniegt ražošanas procesā, izmantojot dažādus procesus un apstrādes posmus, piemēram, pulēšanu. Auksti velmēta nerūsējošā tērauda virsmas raupjums ir ideāls pat bez pulēšanas.

Projektējot pārtikas iekārtas, nevar iztikt bez saskaņotā standarta EN 1672-2 „Pārtikas iekārtas. Pamati. 2. daļa: Higiēnas prasības”.

Projektētājiem ir jāņem vērā Regulas 10/2011 prasības par plastmasas materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem, jo tās var tikt piemērotas ražošanā.

Lai sasniegtu nepieciešamo kvalitātes un ražīguma līmeni mašīnbūves produktiem, projektētājam papildus standartiem un normatīvajiem aktiem ir jābūt nepieciešamajai pamatinformācijai (kritiskajai informācijai). Šī informācija tiek apspriesta kopā ar pasūtītāju, šajā gadījumā tiek piesaistīti nepieciešamie eksperti, piemēram, persona, kas atbild par mašīnu un iekārtu tīrīšanu, mazgāšanas līdzekļu piegādātājs un mašīnas operators vai persona, kas atbild par mašīnu lietošanu. Tas ļauj iegūt informāciju par iespējamām nākotnes problēmām, kas ir radušās iepriekš, un ļauj tās atrisināt jau projektēšanas posmā.

Kritiskā informācija ietver:

- Telpu veidu, kurās atradīsies mašīna vai iekārta, piemēram, tīras telpas.

- Tehnoloģiskos apstākļus projektēšanas zonā, piemēram, temperatūru, pH, sārmus utt.

- Apstrādājamo produktu un tā īpašības, piemēram, cietu vai šķidru stāvokli

- Metodes un izmantotos mazgāšanas līdzekļus

- Pietiekama IP aizsardzības klase elektriskajām iekārtām, piemēram, IP 66 ir pietiekama arī tā saucamajai putu tīrīšanai, kurā mašīnas vispirms apstrādā ar putām ar mazgāšanas līdzekli, pēc tam mazgā ar spiediena ūdeni

- Higiēnas nodrošināšana un mašīnu un iekārtu mazgāšanas iespējas

Mašīnām un mehānismiem, kas paredzēti pārtikas produktu ražošanai, ražotājs sastāda un paraksta atbilstības deklarāciju, kas apstiprina produkcijas atbilstību Direktīvas 2006/42/EK par mašīnām un iekārtām prasībām. Uzliek CE marķējumu. Dažām produktu grupām pirms CE marķējuma uzlikšanas ir nepieciešama trešās puses pārbaude, kas veic tipa apstiprināšanu un novērtē modeļa atbilstību drošības prasībām. Tās ir mašīnas, uz kurām attiecas 4. pielikuma prasības, un ir obligāts sertifikāts, ko izdevusi Eiropas Savienības paziņotā iestāde. Ir obligāti nepieciešama atbilstības deklarācija par detaļu un mezglu atbilstību Regulas 1935/2004 un Regulas 10/2011 prasībām.

No 2027. gada stājas spēkā Regula 2023/1230 par mašīnām un mehānismiem.

Tā regulē plašu mašīnu un mehānismu klāstu, tostarp iekārtas, kas tiek izmantotas pārtikas un farmācijas rūpniecībā un kas ir projektētas un ražotas atbilstoši drošības prasībām.

Regulā ir veltīta pietiekami daudz vietas mašīnām un saistītiem izstrādājumiem pārtikas rūpniecībai, mašīnām un saistītiem izstrādājumiem kosmētikas vai farmaceitisko produktu ražošanai, kas jāprojektē un jāražo tā, lai izslēgtu jebkādu inficēšanās, saslimšanas vai infekcijas izplatīšanās risku.